Dzelzs trūkums organismā (pazemināts hemoglobīns, feritīns) var būt iemesls dažādiem nepatīkamiem simptomiem- enerģijas zudumam un nespēkam, galvassāpēm, reiboņiem, sirdsklauvēm un aizdusai, sausiem matiem un ādai, matu izkrišanai, biežām infekcijām un slimošanai, aukstām rokām un pēdām, u.c. Simptomi ir daudz un dažādi, tāpat arī katram indivīdam ir nepieciešama sava pieeja veselības uzlabošanai. Šajā rakstā lasi pazīstamākos fiziskos un psihosomatiskos cēloņus mazasinībai, kā arī vairākas idejas dzelzs līmeņa pacelšanai caur uzturu, uztura bagātinātājiem, apziņu.
Slimošana nekad nav patīkama. Ķermeņa sāpju, temperatūras, drebuļu un aizlikta deguna kombinācija ir pietiekama, lai liktu jebkuram justies briesmīgi. Ir daudz un dažādi mājas līdzekļi, kas var atvieglot minētos simptomus un palīdzēt atveseļoties, kā arī vissvarīgākais, ko saaukstēšanās mums vēlas iemācīt, ir meklējams dziļumā! Atrisinot saaukstēšanās cēloni, varam atbrīvoties no simptomiem pavisam ātri!
Galvassāpes mūsdienās diemžēl nav nekas neierasts, diendienā daudziem cilvēkiem nākas ar tām saskarties. Sākot ar nedaudz traucējošām līdz pat nepanesamām, galvassāpes var būtiski traucēt ikviena ikdienu. Lai arī pastāv daudz dažādu medikamentu galvassāpju mazināšanai, tie strādā tikai seku mazināšanai, taču neatrisina problēmu tās saknē.
“Dopamīns ir neiromediators (neurotransmitter), kas palīdz kontrolēt smadzeņu gandarījuma/apbalvojuma un baudas centrus. Tāpat dopamīns palīdz regulēt kustību un emocionālās reakcijas, uzvedību un uztveri, kā arī veicina ne tikai spēju redzēt savus sasniegumus, bet arī darbības uzsākšanu, lai virzītos uz tiem.” –PsychologyToday
Pašos pirmsākumos, kad sāku eksperimentēt ar savu uzturu, es ne vien sāku sekot līdzi dalītā uztura pamatprincipiem (sīkāk izklāstīts grāmatā “Topi Vesels”), bet arī ievērot atslodzes dienas un ēšanas principus, vadoties pēc mēness fāzēm. Visi mani eksperimenti toreiz vainagojās panākumiem- es ne vien zaudēju liekus 10kg, bet arī mana kopējā pašsajūta, gremošanas darbība un enerģija ievērojami uzlabojās. Šajā rakstā par to, kā ēst dažādās mēness fāzēs.
Pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem, gribasspēks nav dabiska rakstura iezīme, ar ko cilvēks piedzimst vai nepiedzimst. Tā drīzāk ir sarežģīta prāta – ķermeņa reakcija, ko būtiski var ietekmēt stress, miega trūkums un uzturs, un to var stiprināt ar zināmām ikdienas praksēm. Stenfordas veselības psiholoģe Ph.D. Kelly McGonigal ir apskatījusi gribasspēka zinātnisko pusi un pētījumus šajā sakarā. Zemāk lasi dažas no viņas pārdomām.
Tādā klasiskā izpratnē par kaulu veselību domājot, uzreiz prātā nāk kalcijs un glāze piena, kuru rokās tur mazs, smaidīgs bērns ar stipriem un veselīgiem zobiem. Manuprāt, šis ir jau ļoti novecojis modelis un ir pienācis laiks nedaudz atsvaidzināt uzskatus attiecībā pret kaulu veselību.
“Tu esi tas, ko Tu ēd..” – tā ir tikai viena puse monētas. “Tu esi tas, ko Tu asimilē” – ir otra puse, un iespējams pat svarīgāka, taču viena otru neizslēdz. Gremošanas trakta veselībai pēdējā laikā tiek pievērsta īpaši liela uzmanība, ne velti- tā iespējams ietekmē jebkuras orgānu sistēmas veselību un ķermeņa veselību kopumā. To zināja arī medicīnas Tēvs hipokrāts, Galens, Avicenna, Hanemans, Kneips un citi, žēl, ka tagad ārsti to atklāj no jauna kā lielu brīnumu. Gremošanas kvalitātei ir ļoti liela nozīme veselības uzturēšanā, to paturot prātā un parūpējoties par sava vēdera labsajūtu iespējams parūpēties par savu veselību kopumā.