Ēst gaļu vai neēst gaļu?


Gaļas ēšana vai neēšana, tāpat kā jebkura cita darbība, izvēle vai pārliecība ir katra paša ziņā, ar šo rakstu es necenšos nevienu pārliecināt par gaļas un dzīvnieku produktu ēšanu vai neēšanu, taču savu misiju izjūtot, uzskatu par nepieciešamu padalīties tajā informācijā, kuru esmu ieguvusi 3 gadus studējot Londonā, ejot cauri savai veģetārieša/vegāna/visēdāja pieredzei un klausoties dažādus pieredzes stāstus no pacientiem klīnikā Londonā un pasniedzējiem koledžā.

Ēst gaļu vai neēst gaļu?
Foto: www.youthconnect.in

Kāpēc veģetārisms (sākotnēji) "strādā"?

 

Nereti uzsākot veģetāru (vai vegānu) dzīvesveidu, cilvēks atsakās no liekiem produktiem uzturā (picas, cīsiņi, hotdogi, burgeri utt), kas satur gaļu, kas pats par sevi saprotams, izskaidro faktu, kāpēc veselība uzlabojas. Veģetārisms patiesībā izkļauj no ēdienkartes daudz subproduktu, pārstrādātu, konservantiem bagātu (dzīvnieku valsts) produktu, un šādā gadījumā jūtama veselības uzlabošanās ir gandrīz garantēta, cilvēks jūt lielāku enerģijas pieplūdumu, jūtas vieglāks, garastāvoklis uzlabojas un svars samazinās. Tāpat veģetārisms paredz, ka uzturā tiek palielināti augu valsts produkti, no kuriem vislabākā piedeva uzturam ir visdažādākie dārzeņi. Nav noslēpums, ka dārzeņi tik tiešām ir produkts nr.1, veselības uzturēšanai, un jebkura diēta vai uztura plāns, kas paredz dārzeņu palielināšanu uzturā jau ir savā ziņā uzvarējusi gan liekos kilogramus, migrēnas un citas veselības nebūšanas.

 

To visu apkopojot varam secināt, ka veģetārisms sākotnēji ievērojami uzlabo veselību, jo uzturā tiek iekļauti vairāk augu valsts produktu, kā arī samazināts junk food patēriņš, ar visām nevēlamām piedevām, konservantiem, ķimikālijām un pārējo neēdamo lietu sarakstu. Cilvēks vienkārši kļūst apzinātāks savās ēšanas izvēlēs, piedomā pie produktiem, kvalitātes un kļūst par apzinātas ēšanas prakses dalībnieku.

 

Kas ir apzināta ēšanas prakse? Par to vairāk lasi Tijas Kazākas blogā, tur tas tiek lieliski paskaidrots.

 

 

Kāpēc veģetārisms ne visiem der ilgtermiņā?

 

Domāju, ka veģetārismu vajadzētu ik pa laikam piekopt ikvienam no mums, bet vai tiešām tas der visiem ilgtermiņā? Atšķetināšu dažas problēmas, kas man saistās ar veģetārismu/vegānismu.

 

Omega-3 taukskābju daudzums organismā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas jāievēro sekojot vegānu vai veģetāriešu uzturam. Veģetārieši nereti mīl iekļaut uzturā daudz riekstu, piena produktu, graudaugu- kas visi ir bagāti omega-6 taukskābēm.  Sekas pazeminātam omega-3 un paaugstinātam omega-6 daudzumam ķermenī  (disharmoniskai attiecībai) var būt ļoti dramatiskas, aptverot teju katru orgānu sistēmu. (vairāk par šo taukskābju attiecību lasi šajā rakstā).

 

B12 ir klasiskais vitamīns, kuru vienmēr iesaka uzņemt papildus vegānu uzturā, jo vienīgais augu valsts produkts, kas satur ķermenim biopieejamu B12 ir Gur cukurs. Bet cik daudz cukura mēs apēdīsim, pirms diabēta iestāšanās, lai tikai saņemtu nepieciešamo B12 vitamīna devu? Tāpat arī komerciālie Gur cukuri šo kritiski svarīgo vitamīnu var nesaturēt.. Nepieciešamība pēc B12 vitamīna nav liela (vien nieka mikro grami dienā), taču nepietiekama B12 uzņemšana ikdienā  ir saistīta ar paaugstinātu homocisteīna daudzumu organismā (kas ir viens no sirds un asinsvadu saslimšanu, kā arī Alcheimera slimības potenciāliem izraisītājiem), pastiprinātu nogurumu un nespēku, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, pastiprinātu asiņošanu un viegli iegūstamiem nobrāzumiem, smaganu asiņošanu, caureju vai aizcietējumiem un citām problēmām. B12 ir nepieciešams ikvienai organisma šūnai, lai tā darbotos optimāli.

 

Piesātinātie tauki- es jūtu, ka Tu šobrīd gribi aizspiest savas ausis cik vien cieši vien vari, vai aizklapēt sava laptopa monitoru, jo pat negribas dzirdēt, kāpēc būtu jāpārdzīvo par piesātināto tauku samazināšanos vai neesamību uzturā.

 

Tad nu es Tev pastāstīšu, ka: 

  • piesātinātie tauki sastāda 50% no šūnu membrānām visā organismā,
  • tiem ir vitāli svarīga loma kaulu veselībā, nodrošinot efektīvu kalcija uzsūkšanos kaulu sistēmā,
  • piesātinātie tauki nodrošina neaizvietojamo taukskābju-  Omega-3 un Omega-6- optimālu asimilāciju un izmantošanu (utilizāciju) organismā (starp citu Omega-3 taukskābes daudz labāk saglabājas organismā, ja uzturs ir bagāts ar piesātinātajiem tauciņiem),
  • piesātinātie tauki pasargā aknas no alkohola un toksīniem,
  • tie uzlabo imunitātes spēju,
  • kā arī sirsniņa vislabāk jūtas, ja savai enerģijai var izmantot tieši piesātinātos taukus (stearīnskābi un palmitīnskābi)..

 

Olbaltumvielas- jā, šī reizēm var būt liela problēma veģetāriešu vidū, un ne tikai. Mūsdienās cilvēki uzņem daudz par daudz ogļhidrātu (Ieteiktu izlasīt šo grāmatu!) un par maz vitāli svarīgās olbaltumvielas. Lielākā daļa olbaltumvielu avotu veģetārā un vegānu uzturā satur lielu omega-6 taukskābju un antiuzturvielu (fitātu, enzīmu inhibitoru) saturu, kas kavē uzturvielu uzsūkšanos organismā. Nereti ieteicams uzturu papildināt ar augu valsts proteīna kokteiļiem (zirņu, kaņepju, rīsu u.c.).

 

 

Rezumē:

 

Mans uzskats aizvien paliek nemainīgs, ka arī veģetārieši un vegāni var būt lieliski veseli cilvēki, taču diemžēl apšaubu šādu iespējamību, ja papildus netiek lietoti uztura bagātinātāji un piedevas.

 

Kaut arī dažas manis iepriekš nosauktās lietas var nebūt liela problēma, ja lietojam uztura bagātinātājus, ir kāds faktors, kas manā gadījumā spēlēja galveno lomu veģetārieša karjeras izbeigšanai, un tie ir graudaugi.

 

 

Graudaugi (glutēnu saturošie jo īpaši) ne tikai var kairināt zarnu traktu, izraisot zarnu permeabilitāti (vairāk lasi šeit), bet tajos esošās antiuzturvielas neļauj uzsūkties barības vielām. Tāpēc, ja graudaugi ir uztura pamatā, var rasties uzturvielu nepietiekamība organismā, kas noved pie matu izkrišanas, pelēkas, sausas ādas, noguruma, un dažādām slimībām (īpaši autoimūnajām, kas ir mans prakses lauciņš). Kā arī graudaugi ir ogļhidrāti, kuru pārmērīga lietošana uzturā var izraisīt ne vienu vien kaiti kā tagad, tā vecumdienās (Lasi Grain Brain!)

 

 

Kāpēc dzīvnieku produkti nav tik melni kā tos mālē (un agrāk mālēju arī es)?

 

  • Dzīvnieku produktos esošās uzturvielas ir ķermenim biopieejamā formā - iztēlojies orgānu gaļu (piedod, ja esi veģetārietis un es Tev lieku to darīt!), piemēram, aknas. Aknas organismā pilda vairāk kā 500 funkciju, un katrai šai funkcijai ir nepieciešamas konkrētas uzturvielas, tas nozīmē, ka aknas šīs uzturvielas sevī glabās, lai vajadzības gadījumā tās strauji tiktu utilizētas konkrētu funkciju veikšanai (būtībā aknas satur teju visu, ko mums varētu vajadzēt fundamentālam uzturam). Ja uzturvielas aknās ir gatavas izmantošanai, tad ķermenim nav nepieciešams tās sintezēt, pārveidot, visbiežāk arī aktivizēt un patērēt savu enerģiju. Ēdot aknas, mēs uzņemam šīs uzturvielas formā, kas ir gatavas rīkoties un mēs netērējam savu enerģiju un resursus, lai aktivizētu šīs vielas. Labs augu valsts piemērs ir linsēklas, ar kurām organismam krietni jānopūlas, lai aktivizētu tajās nepieciešamās Omega-3 taukskābes.

 

  • Dzīvnieku valsts produkti sazemē - vai esi kādreiz ilgstoši sajuties nervozs, tramīgs, varbūt pat pieredzējis panikas lēkmes, milzīgu iekšēju nemieru un pārmērīgu steigu? Varbūt Tu esi ārprātīgi nepacietīgs, neloģisks, nespēj koncentrēties, jo pārmērīgas domas traucē pievērsties svarīgākajam un reizēm pat aizmigt? Šie ir simptomi, kas liecina par sazemēšanās trūkumu, par zemes enerģijas izsīkumu, pirmās čakras bloķēšanos ķermenī, kā arī liesas meridiāna traucējumiem. Dzīvnieku produktiem piemīt spēja sazemēt ķermeni un tā enerģijas, sniedzot iespēju nomierināties, nokļūt atpakaļ "pie zemes". Sazemēšanās ir jūtama tad, kad tiek atjaunota spēja koncentrēties, atbildēt mierīgi un nesatricināmi, bez steigas un ar lielu pacietību aizvadīt ikdienu, kā arī atbrīvoties no trauksmes un pārlieku lielas nervozitātes.

 

  • Sildoša enerģētika - es ticu, ka kaut reizi esi dzirdējis vārdus "mums ziemeļniekiem jau gaļiņu mazlietiņ vajag-a"! Un patiesība jau vien būs- gaļa un dzīvnieku produkti ir sildoši. Kāpēc vasarās varam iztikt no atvēsinošām ogām un tropu augļiem, bet ziemās par arbūziem un zemenēm domāt īsti negribās? Ķermenis prasa, lai to sasilda, un gaļa, kā arī kaulu buljoni ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā caur uzturu sev sniegt šo iekšējo siltumu visai ziemas sezonai.

 

  • Šamaniska pieeja dzīvnieku produktu lietošanai uzturā - ja mēs skatāmies uz lietām caur enerģētikas prizmu, kļūst skaidrs, ka attieksme nosaka visu- kā mēs reaģējam uz lietām, parādībām un cilvēkiem, kā mūsu ķermenis reaģē uz stresu, sezonām un arī pārtiku. Ja gaļai pievēršamies kā dziedniecības līdzeklim, ja pateicamies dzīvniekam par to, ka tas nes savu upuri, lai mēs varētu tapt veseli, ēdienreize iemanto citu enerģētiku. Pateicības enerģētika ir viena no gaišākajām, tāpēc pat tad, ja uz Tava šķīvja neatrodas augstākās kvalitātes steiks, vai bioloģiskas salātlapas, Tu vari mainīt savu attieksmi un caur pateicību, ēdienu iesvētot mainīt to, kā Tavs ķermenis uz to reaģēs.

 

 

Mana pieredze

 

Arī es izdzīvoju 4 gadus noraidot gaļas, pēc tam zivju un tad arī visu pārējo dzīvnieku produktu lietošanu uzturā. Protams, man bija savi pamatojumi, ar kuriem padalīšos tālāk rakstā, taču šie pamatojumi man derēja tikai tad, kad mana pārliecība bija iesakņojusies augu valsts uztura rāmjos. Man nācās sevi lauzt savos uzskatos, jo redzēju, ka mana veselība tikai pasliktinās. Es neticēju, ka gaļa var būt risinājums, jo man tā likās netīra, piesārņota ar nāves enerģijām un organismam grūti sagremojama.

 

Pēc neatlaidīgiem Ķīnas medicīnas ārsta piedāvājumiem sākt lietot uzturā kaulu buljonus, pēc vairāku lektoru (būtībā pilnīgi visu Naturopātiskās medicīnas koledžas pasniedzēju stāstītā) pieredzes stāstiem, ieteikumiem lietot dzīvnieku valsts produktus es padevos, jo nespēja izkāpt no gultas rītos no galēja bezspēka, depresīvas domas, matu izkrišana, patstāvīga salšana, gremošanas problēmas un.. noteikti daudz kas cits, kas uzreiz uz sitienu nenāk prātā, mani bija nomocījuši.

 

Es sev pateicu- "labi, ir tikai viens veids, kā pārbaudīt vai dzīvnieku produkti var būt arī draudzīgi manam ķermenim, ir jāizmēģina tas pašai uz savas ādas." Un es izmēģināju. Es neko tādu nebiju gaidījusi- gandrīz visi mani simptomi pazuda pēc nepilna mēneša, kopš uzsāku lietot gaļu.

 

Sākotnēji sāku ar  olām, tad zivi, apmēram 1-2 reizes nedēļā sāku ēst mazās eļļainās zivis, kas ir bagāts omega-3 avots, vēlāk sāku dzert kaulu buljonus un kā pēdējo iekļāvu gaļu. Starp citu, vēl tagad atceros, kā pirms tikšanās sēdēju mašīnā ar līdzi paņemtu mammas gatavotu bioloģisko tītaru karijā, atvēru toverīti un gandrīz apraudājos. Tajā brīdī man nebija grūti, ne psiholoģiski, ne kā citādāk, tajā brīdī man bija sajūta, ka tas ir viss, pēc kā mans ķermenis bija izslāpis.

 

 

Psiholoģiskais faktors

 

Protams, psiholoģiski tas nebija viegli. Aizbraucot no Latvijas atpakaļ uz Londonu pienāca laiks gaļu gatavot pašai. Es atceros, kā raudāju, kad man vajadzēja iegriezt pīlei tās treknajā ādā, jo tā paredzēja pagatavošanas tehnika. Man vajadzēja vismaz 10 minūtes, līdz saņēmos un asarām acīs to izdarīju. Īstenībā, es tiešām novērtēju iespēju kādu laiku savas dzīves būt par veģetārieti, jo tieši šobrīd tik ļoti novērtēju dzīvnieku upurus, kas man ļauj uzturēt kārtībā manu veselību. Aizvien pirms maltītes es pateicos dzīvniekam, ka viņš nes šo upuri manas veselības vārdā. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi- kā mēs ēdam dzīvnieku produktus. (Un būtībā, kā dzīvojam savu dzīvi kopumā).

 

Man bija grūti saprast, kāpēc it kā tik ļoti "grūti sagremojamā" gaļa man palīdz atveseļoties uzlabot gremošanu, nevis to apslāpēt, dod enerģiju, nevis rada miegainību un tā tālāk.. nebija variantu, es sāku studēt šo tematu plašāk. Es izlasīju daudz grāmatu, piedalījos vebināros un interneta samitos par gremošanas veselību un autoimunitāti, un tagad iztēlojies- paturot savu vegāna skepsi, pieņēmu, ka gaļa dziedē. Manus atklājumus un informāciju par to vairāk lasi sadaļā par AIP uztura programmu.

 

 

Es negribu, lai šis raksts ietekmē Tavu izvēli, es vēlos, lai ieklausies savā ķermenī, varbūt Tavs prāts daudz ko aizliedz, bet Tavs ķermenis daudz ko lūdz. Es vēlos lai šis raksts mudina arī Tevi pašu izzināt un saprast, kas der Tev pašam. Kā es rakstu savā grāmatā "Topi vesels":

 

"Veselības pasliktināšanās periods man bija vēl viena apziņas paplašināšanas pieredze. Tikai tāpēc, ka es akli ticēju, ka veģetārisms ir vienīgais pareizais ceļš uz atveseļošanos, man tika dota mācība – iespēja atkal kļūt elastīgai savos uzskatos, nebūt tik kategoriskai un stīvai. Es sāku saskatīt otru pusi – iespēju atveseļoties caur gaļas ēšanu. Tas ļāva man atmest saspīlētu, stīvu un kategorisku pieeju uzturam.

 

Mana vēlēšanās nav pārliecināt par vienu vai otru patiesību, bet gan dalīties atklāsmē, ka katram ir sava patiesība, gan uztura, gan citās jomās. Nekad nebūs viens pareizais ceļš. Nav pareizi ēst gaļu, kad ķermenis to noliedz, vai kļūt par veģetārieti, ja trūkst sazemēšanās enerģijas, esi nervozs, nespēcīgs un vārgs. Tas ir labs treniņš veģetārietim – ik pa laikam atļauties kādu gabaliņu gaļas –, tāpat arī gaļēdājam – reizi pa reizei ieturēt gavēni. "

 

 

Mani pamatojumi, kāpēc atvadījos no gaļas uzturā un atrisinājumi, kāpēc to atkal esmu iekļāvusi savā ēdienkartē:

 

  • Gaļa ir grūti sagremojama un cilvēka organisms nav piemērots dzīvnieku produktu asimilēšanai;

Bez gaļas es sākotnēji  jutos vieglāk, mana gremošana it kā uzlabojās, taču ar laiku es sapratu, ka manai konstitūcijai raksturīga ir pazemināta fermentu izstrādāšana, kuņģa skābe, aizkuņģa dziedzera darbība un kopumā vāja gremošana, kas pastiprināti liek par sevi manīt ilgstoša stresa ietekmē. Vairāk pievēršoties dalītajam uzturam, enzīmu terapijai un augu medicīnai es novērsu problemātiku, kas saistījās ar grūtībām gaļu sagremot. Mums ir jāvar sagremot gaļa. Arī akmeņi, bet tas ir cits stāsts.

  • Gaļā uzkrājas nāves enerģija un stress (stresa hormoni) dzīvnieku kaušanas brīdī;

Pilnīgi piekrītu aizvien, taču pareiza kaušanas prakse (pieejas ir dažādas) spēj ievērojami samazināt stresa hormonu un negatīvās enerģētikas potenciālu gaļas produktos. Šis ir vēl viens iemesls kāpēc es neesmu par konvenciālo (veikalos nopērkamo gaļu)- diez vai tur kādam interesē, kādos apstākļos dzīvnieks tiek nokauts un vai tas sagādā lielas ciešanas un stresu.

  • Ētiskā puse dzīvnieku audzēšanai, lai pabarotu milzīgās cilvēku izsalkušās masas;

 

Esam kļuvuši par rijīgu sugu, un tāpēc cieš arī mūsu zvēru brāļi. Ēdot atbildīgi, mēs varam ievērojami samazināt savu gaļas patēriņu līdz daudzumam, kas ir veselīgs gan mums pašiem, gan arī netraumē dzīvnieku ekosistēmu. Ja mēs atgrieztos pie barības ķēdes teorijas, kad savām vajadzībām un eksistencei izmantojam tikai pieejamo (dabā), tad ieguvēji būtu visi. Taču tā ir utopiska doma, kas var uzplaukt tikai tad, ja sākam dzīvot apzinātu dzīvi un piekopt apzinātas ēšanas praksi.

 

  • Dzīvnieki nereti tiek baroti ar ĢMO barību, ar lopiem nepiemērotu/nedabīgu barību, tie tiek turēti nepiemērotos apstākļos;

"Ance no TopiVesels.lv teica, ka gaļa viņai palīdzēja atveseļoties tāpēc es tagad turpināšu ēst cīsiņus un burgerus."- no tā es baidos visvairāk, tāpēc arī iepriekš necentos reklamēt šo faktu par gaļas labvēlīgo ietekmi uz organismu, jo interpretācijas var būt ļoti dažādas. Lai izvairītos no pārpratumiem, apskatīsim kāda gaļa ir labvēlīga mūsu veselībai un kādus dzīvnieku produktus būtu vēlams uzturā iekļaut.

 

Nekādi subprodukti, iepriekš pagatavoti produkti un lielveikalu gaļa

Ja es esmu par gaļu, tad ne jau to, kas ir nopērkama lielveikalos (nerunājot par bioloģiskajiem stendiem, piemēram, Rimi "Klēts" nodaļās). Tā visbiežāk ir bagātināta nevajadzīgām E-vielām, kas apdraud veselību ilgtermiņā, barota ar ĢMO barību, satur ķīmiskas zāles ar kuru lopi "ārstēti" un galu galā tā nav svaiga- kas ir ļoti būtisks faktors, ja gaļu lietojam veselības nolūkos. Izmet ārā visus kūpinājumus (vīriešiem īpaši nevēlama padarīšana), gaļas pīrāgus, picas, un visu pārējo, par kura sastāvdaļu izcelsmi Tev nav ne jausmas.

 

Bioloģiska gaļa un olas

Visu savu pārtiku pēc iespējām izvēlies tikai bioloģisku. Kāpēc? Tam var veltīt veselu rakstu, mājaslapu.. grāmatu! Iesaku vairāk palasīt BioLoģiski kampaņas mājaslapā!

 

Taču lielos vilcienos- tā ir tīra no pesticīdiem, minerālmēsliem un nevēlamām ķimikālijām, kas apdraud veselību (vairāk pētījumus meklē BioLoģiski mājaslapā!), tā satur ievērojami lielāku uzturvielu daudzumu, tā ir brīva no ĢMO, draudzīga videi un dzīvnieciņiem. Ēdot bioloģiski tīru gaļu, mēs tik tiešām varam atveseļot ķermeni uzņemot vajadzīgās uzturvielas, bez nevajadzīgu ķimikāliju piemaisījumiem!

 

Kaut arī savvaļas zivis ir vērtīgāks omega-3 taukskābju avots, mūsdienās ir grūti izvērtēt omega-3 daudzuma attiecību pret piesārņotajiem ūdeņiem un ķimikālijām, kas atrodas zivīs. Bioloģiski audzētas zivis reizēm var būt drošāka alternatīva. Es iesaku iegādāties Oscar's Fish zivtiņas no tīrajiem Īslandes ūdeņiem. Iepazīstot uzņēmuma filozofiju, kā arī pati braucot pie viņiem un noskaidrojot zivju iegūšanu visos sīkumos, es palieku uzticīga tieši šiem zivju piegādātājiem.

 

Ar zāli barotu lopiņu gaļa un piena produkti

Ir vēl viens solis pirms doties iepirkt gaļu saviem pārtikas krājumiem. Kaut arī bioloģsika gaļa ir mana saraksta augšgalā, ir jāpiemin vēl viens ļoti svarīgs faktors un tā ir ar zāli barota dzīvnieku gaļa.

 

Kāpēc tas ir svarīgi? Pirmkārt jau tāpēc, ka tas ir dabīgi! Šo faktoru es atbalstu divos virzienos- zāle ir dabīgs lopiņu uzturvielu avots un pļavas ir dabīga šo dzīvnieku vide, šādi lopi aug daudz lēnāk, tāpēc gaļa ir "jāgaida". Mani pilnībā apmierina šāda situācija, ja gaļa ir jāgaida, tas nozīmē, ka esam atgriezušies pie pirmsākumiem, kad gaļa maltītēs bija svētki, jo dzīvnieks bija nobriedis un savu dzīves misiju piepildījis, nevis kā esam raduši mūsdienās- kad vien ir garastāvoklis ieejam veikalā, restorānā un gaļu nopērkam, turklāt tā reizēm pati izšķīst mutē.. Lauku gaļa, kas barota ar zāli prasa piepūli no žokļa puses, jo tā dabīgi vajadzētu būt.

 

Otrais iemesls ir uzturvērtība. Bioloģiska ar zāli barota gaļa satur vairāk Omega-3 taukskābju, nekā tā, kas piebarota graudiem.  Ar zāli baroti lopi ne vien ir bagātāki ar Omega-3 taukskābēm, tie satur mazāk iekaisumu radošas vielas kā arahidonskābe, omega-6 un citokīnus, kas tiek bieži saistīti ar sirds un asinsvadu problēmu izraisīšanu, vēzi un citām veselības problēmām.

 

Starp citu arī medījuma gaļa tiek iekļauta dabīgās barošanas praksē, jo dzīvnieki ēd sev piemērotu pārtiku- to, ko paši var atrast.

 

Tāpat arī piena produkti, kas nākuši no "pļavu govīm" būs daudz vērtīgāki, kaut arī pienu produktu lietošana uzturā ir atsevišķs temats, kuru apskatu savā seminārā "Brīvs no piena produktiem"

 

 

Noslēgumā

 

Izdari savu izvēli, varbūt nemaz nenāk par sliktu ieklausīties ķermenī un ziemas sezonā padzert ar zāli barotu lopu kaulu buljonu vai notiesāt medījuma gaļu ziemas sala stinguma laikā. Neierobežo savu ķermeni prāta važās, mēs visi esam gudri, lai kaut ko izdomātu, bet lai apklustu un ieklausītos savā ķermenī..?

 

Es aizvien uzskatu ka augu valsts produktiem ir jābūt mūsu pamata ēdienkartei un dzīvnieku valsts produkti ir tikai kā piedeva. Taču šī raksta mērķis ir aicināt pārkāpt kategorisma robežas un dzīvot balansā, nesaucot sevi vārdos un neliekot sevi uztura un dzīvesveida rāmjos, bet klausīties sevī.

 

Autors: Ance Anna Šternberga

Pārmaiņas dzīvesveidā prasa milzu pūles, enerģiju un piespiešanos, taču vairāk par visu es zinu, ka tas ir tā vērts.

5 komentāri:

  • Malacis, Ance, ļoti labi!

  • Tiešām ļoti labs raksts un pamatotas domas - pie līdzīgām esmu nonākusi arī es ;)

  • Man šķiet, ka lielākā problēma ir galējībās. Gan gaļas, gan jebkuru citu jautājumu kontekstā sabiedrībā. Ja ēd gaļu, tad katru dienu, ja neēd, tad nemaz. Es arī pēc sevis esmu novērojusi, ka ļoti optimāli ir ēst gaļu, piemēram, 2x nedēļā (esmu izeksperimentējusies dažādi un nejūtos līdz galam labi nevienā no galējībām). Un, jā, ar B12 man problēmu nav. Tpu tpu tpu :)

  • Omega-3 ir ēdamkarote linsēklu dienā, B12 kā līdz galam nav izpētīts un iespējams uzkrājas organismā pat 30 gadiem rezerve. Olbaltumvielu nepieciešamība ir pārvērtēta. Labāk uzņemt papildus kādu vitamīnu tabletē, nekā ēst antibiotiku atlikumiem pilnu gaļu/pienu!

  • Vai par omega-3 tika izlasīts otrs raksts?- http://www.topivesels.lv/lv/veselibai/ieteikumi-veselibas-uzlabosanai/uzmani-savas-omegas/153/

    diemžēl ne visi ir spējīgi no linsēklām sintezēt omega-3 taukskābes par to aktīvo DHS formu, un ēdamkarote linsēklas vai pat to eļļas var būt stipri par maz.

    Te vēl labi pastāstīts:
    https://chriskresser.com/why-fish-stomps-flax-as-a-source-of-omega-3/

    B12 pilnīgi noteikti visiem neuzkrājas organismā 30 gadus, tas tāds retums drīzāk varētu būt. 5-7 gadi ir vidējais, it īpaši mūsdienās, taču citiem vēl mazāk.

    Nevajag mums būt kā aitām un sekot visam, ko piedāvā, bet tā vietā meklēt kvalitatīvas alternatīvas.


Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB