Ir pienācis laiks uzņemties atbildību - pašiem!


Kādā intervijā (sievietespasaule.lv) man jautāja, vai es izjūtu atbildību tagad kad savā grāmatā esmu uzskaitījusi tik daudz alternatīvo terapiju un metožu veidu un piedāvājusi pavisam citādāku skatu uz slimībām.. es nesagaidot jautājuma beigas iesaucos- NEĒ!

 

Kāpēc? Tāpēc, ka atbildība par mūsu veselību ir tikai un vienīgi mūsu rokās, diemžēl farmācijas industrija par katru kapeiku cenšas pierādīt, ka tā nav, un ka atbildības nasta ir jāuzņemas ārstiem. Kam tas ir izdevīgi? Farmācijas industrijai.. un ārstiem.

Ir pienācis laiks uzņemties atbildību - pašiem!
Foto: dr.Kristie

 

Ja atbildība gulstas uz ārstu pleciem, tad protams, lietosim medikamentus, kuri tiek piedāvāti, jo ar mums taču nevar notikt nekas slikts, ja reiz ārsts par mums garantē. Mēs lietojam antibiotiku kursu pēc kursa, jo uzticamies, ka tas ir pareizais ceļš. Tas ir iedzimts prāta stāvoklis mūsdienu sabiedrībai- uzvelt atbildību uz otru, un teikt "salabo mani"!

 

Naturopāti tiek trenēti kā minimums stundas ilgai konsultācijai, taču visbiežāk konsultācija sasniedz veselas 2 stundas. Kā Jums šķiet, vai naturopāts bez ārsta izglītības 2 stundu laikā var uzzināt vairāk par cilvēku- kā viņa ķermenis reaģē uz dažādiem vides, emocionāliem faktoriem, kā arī medikamentiem? Ģimenes ārstam aiz durvīm stāv milzīga rinda un viņam nav vairāk par 10 minūtēm, lai pajautātu būtiskāko un izrakstītu zāles. Un lūk, nāk arī paradokss.

 

Naturopāts, homeopāts, dziednieks, augu terapeits un citi alternatīvie "dakterīši" tiek sūdzēti tiesās, viņiem tiek aizliegts praktizēt, viņiem piemēro naudas sodus (par manas kolēģes Silvijas Ābeles sāpīgo pieredzi lasi šeit un manās pārdomās par "sistēmu") un publiski pastāsta tautai cik ļoti "Fuj!" šis terapeits ir izdarījis, pieņemot pacientu uz 2 stundām, kopīgi ar viņu izstrādājot detalizētu plānu, izglītojot viņu par veselību un dzīvesveidu, un aicinot uz atkārtotām konsultācijām, lai pārliecinātos, ka komandas darbs rit pareizā virzienā. Tas tāpēc, ka terapeitam nav augstākās izglītības medicīnā. Lūk, mums briest problēma.

 

Šajā rakstā es atklāju arī savas kārtis. Es jautāju Tev, vai Tu nāktu pie manis uz konsultāciju, kurā es pēc savas tīrākās sirdsapziņas darīšu visu, lai Tevi, pirmkārt, izglītotu par Tavu veselību, otrkārt, uzklausītu, treškārt, kopīgi sagatavotu plānu ar konkrētu mērķi (uzlabot pašsajūtu, atvieglot simptomus, palīdzēt ķermenim aktivizēt pašdziedināšanās mehānismus) ceturtkārt, rūpētos par to, lai Tev ir atbalsts no manis, gadījumā ja rodas kādi sarežģījumi, PAT TAD, ja es neesmu ārsts, man nav augstākās izglītības medicīnā, man pat nav bakalaurs uztura zinātnē. Jā, man nav. Un es nejūtos par to vainīga, es nejūtos kādu pievīlusi un pavisam noteikti es nejūtos noziegusies.

 

Ar savu naturopāta/naturopātiskā uztura terapeita diplomu es varu pilntiesīgi praktizēt Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā.. un citās Eiropas valstīs, taču es to nevaru darīt Latvijā. Šādi mūs atbalsta valsts. Cilvēki kļūst slimāki (vide, pārtika, u.c.), un tos, kuri vēlas palīdzēt, soda.

 

Man ir pirmā līmeņa augstākā izglītība, taču man nav grāds uztura zinātnē. Un tad, kad pajautāju savai paziņai no bakalaura programmas uzturā kaut ko par "caurumoto zarnu sindromu", man tika atbildēts, ka šādas tēmas netiek apskatītas programmā. Es biju nu šitik tuvu, lai apsvērtu studijas Latvijā, taču šis bija viss, kas man bija jādzird, lai es tūlītēji pārdomātu savu izvēli.

 

Vai tiešām man ir jābūt ārstam pēc papīra, tikai tāpēc, lai es būtu izgrebta pēc tā paša šablona un turpinātu iemīto taciņu? Es personīgi nekad neesmu vēlējusies skriet pēc diploma, man svarīgākas ir zināšanās. Es sevi nekādā gadījumā nepozicionēju kā ārstu, mediķi, es šajā mājaslapā nerunāju par ĀRSTĒŠANU, es nesaku, ka esmu ĀRSTS un medicīna no tā, ko daru es, pamatīgi atšķiras. 

 

Ar ko Latvijas lielvalsts tik ļoti grib atšķirties, nepieņemot Eiropas un pasaules atvērto domāšanu? Kāpēc es nevaru praktizēt un palīdzēt LATVIEŠIEM, bet es to brīvi varu darīt Anglijā? Es negribu, atzīšos. Es gribu strādāt Latvijā, maksāt nodokļus Latvijā, pirkt pārtiku no Latvijas zemniekiem, veicināt veselības augšupeju Latvijā, un es varētu turpināt ilgi. Kāpēc es to nevaru darīt? Kāpēc man būtu jāiet atskaitīties tiesas priekšā un jāmaksā soda nauda par to, ka gribu palīdzēt latviešiem?

 

Man nav bail praktizēt un palīdzēt cilvēkiem. Un es vēlos savā praksē piesaistīt tikai tos cilvēkus, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par sevi un savu veselību. Ja ar šo rakstu es esmu pateikusi par daudz, ja esi manī vīlies, jo es neesmu ieguvusi, pagaidām, augstāko izglītību šajā nozarē un nepretendēju uz ārsta statusu, man ir žēl, ka tā. Iespējams, mans sekotāju skaits saruks, taču tas man nav būtiski. Būtiski man ir izcīnīt atbildības sajūtu katram pret savu veselību sabiedrības vidū.

 

Tagad mans jautājums Tev, mans dārgais lasītāj. Vai TU esi gatavs uzņemties atbildību par savu veselību? Izvērtēt PATS, pie kādiem speciālistiem Tu vērsies, nevainot medicīnas ārstus, ja viņš 10 minūšu laikā Tev nav uzķēris vajadzīgo devu hormonālajām tabletēm vai antibiotikām, jo galu galā pats esi piekritis doties pie viņa un šādu lēmumu, zāles lietot, pieņēmis. Vai Tu esi gatavs uzņemt informāciju no dažādiem praktiķiem, vai viņš ar ārsta diplomu vai bez, mācīties, izglītoties? Vai esi gatavs ieklausīties SAVĀ ķermenī un izdarīt izvēli- es būšu vesels, jo es uzņemos atbildību par sevi pats?

 

 

Autors: Ance Anna Šternberga

Pārmaiņas dzīvesveidā prasa milzu pūles, enerģiju un piespiešanos, taču vairāk par visu es zinu, ka tas ir tā vērts.

1 komentārs:

  • Patiesi un drosmīgi.


Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB