Kartupeļu maizītes no Naskoties.com

Bez glutēna  /  Bez cukura  /  0 komentāri
Kartupeļu maizītes no Naskoties.com
Foto: Zane Ozoliņa

Ievads

Kad pēc vakariņu ēšanas katliņā palikuši vārītie kartupeļi, tad šis ir izcils variants, lai ātri pagatavotu maizītes arī brokastīm. jāatzīst, ka kartupeļu klātbūtni tajās gan grūti pamanīt, bet iznākums ir vienkārša uzkoda tiem, kuri glutēnu saturošiem produktiem met līkumu, kā arī tiem, kam lipekļa klātbūtne problēmas nesagādā.


Sastāvdaļas

9 bezglutēna kartupeļu maizītēm:

  • 400g vārīti kartupeļi
  • 100g sviests + izkausēts sviests maizīšu apsmērēšanai pirms cepšanas
  • 250g rīsu milti
  • 40 g kartupeļu milti jeb kartupeļu ciete (Topi Vesels iesaka izmantot Alojas Bio kartupeļu cieti)
  • 1 paliela izmēra ola
  • 2 tējk. cepamais pulveris
  • 1 tējk. sāls
  • sēkliņas vai rieksti pēc izvēles + kāda šķipsniņa sāls (uz šo daudzumu es izmantoju 1/2 ēd.k. magoņu sēkliņas, 1/2 ēd.k. linsēklas, 1 ēd.k. sezama sēklas. 1/2 tējk. sāls)

Pagatavošana

  1. Novārītus kartupeļus atdzesē un samīca ar dakšiņu viendabīgā masā, tad pievieno izkausētu sviestu un iemaisa olu.
  2. Atsevišķā bļodā sajauc rīsu un kartupeļu miltus, sāli un cepamo pulveri.
  3. Sausās sastāvdaļas sajauc ar kartupeļu masu, kārtīgi samīca, nedaudz saplacina, ietin pārtikas plēvē un liek ledusskapī dzesēties 40-60 min.
  4. Kad mīkla nostāvējusies, to sadala 9 apmēram līdzīga izmēra piciņās, tad katru liek cepampannā, kas izklāta ar cepampapīru un ar pirkstiem izlīdzina apm. 10-12 cm diametra aplīšos.
  5. Katru saplacināto maizīti pārsmērē ar izkausētu sviestu un apber ar izvēlētajām sēkliņām, kas iepriekš sajauktas bļodiņā (te ļoti labi derēs arī kāds rīvēts sieriņš vai kādas garšvielas, kas ļoti iet pie sirds).
  6. Maizītes liek 220℃ sakarsētā cepeškrāsnī un gatavo 15-20 min vai līdz tās no visām pusēm kārtīgi apbrūnējušas.
  7. Maizītes var ēst kā krekerus tāpat, uz tām smērēt sviestu, svaigo sieru vai humusu, kā arī pasniegt kā uzkodu ar kādu pašgatavotu mērci mājas viesībās.

 

 

 

 

 


Piezīmes

Zane Ozoliņa, bloga naskoties.com autore

Zane par sevi: ar smaidīgu skatu uz dzīvi ikdienā gatavoju dažādas gardas un vienkāršas receptes. pārliecībā, ka visam jābūt līdzsvarā, varētu teikt, ka vienā rokā man ir kanēļmaizīte, bet otrā - salātu bļoda, bet es tiem abiem pa vidu.

 

“Topi Vesels” komentārs par rezistento cieti, no pavārgrāmatas “Topi Vesels ar mājas ēdienu:

Kāpēc japāņi ēd ogļhidrātiem pilnos suši teju katru dienu un ir slaidi un veseli? Ir daudzi faktori, kas to ietekmē, un viens no tiem ir suši pagatavošanas veids. Rīsus uzvārot un strauji atdzesējot, kā tas tiek darīts, lai pagatavotu suši, tajos rodas rezistentā ciete. Ja vārīšanas laikā rīsiem pievieno kokosriekstu eļļu un pēc tam rīsus 12 stundas dzesē ledusskapī, rezistentās cietes daudzums pieaug līdz pat 10 reizēm. Atkārtota rīsu sildīšana cietes daudzumu nesamazina.

 

Pēdējā laikā šīs cietes izzināšanai tiek pievērsta īpaši liela uzmanību un, iespējams, ne velti. Rezistentā ciete ir rezistenta pret asimilāciju jeb organismā netiek sagremota. Tā neskarta ceļo caur gremošanas traktu uz resno zarnu, kur pārtop par barību labvēlīgajām baktērijām. Baktērijas no cietes ražo butirātus jeb sviestskābes sāļus, kas ir viena no vērtīgākajām vielām labvēlīgo baktēriju barošanai un zarnu trakta sieniņu veselībai.

 

Šūnas, kas klāj zarnu trakta sieniņas,enerģiju gūst tieši no baktēriju ražotajiem sviestskābes sāļiem. Tāpēc, ja pabarojam labvēlīgās baktērijas un sniedzam zarnu trakta šūnām enerģiju, varam ievērojami uzlabot pašsajūtu.

Tātad - rezistentā ciete spēj uzlabot gremošanas sistēmas veselību, samazināt iekaisumus un zarnu caurlaidību, kā arī var būt noderīgs papildinājums uzturā tiem, kas sirgst ar kairināto zarnu sindromu, čūlaino kolītu un citām gremošanas problēmām.

 

Rezistentā ciete nav tie paši ogļhidrāti, kas ķermenī pārtop par glikozi jeb cukuru un ar laiku var izraisīt veselības problēmas. Tieši pretēji – tā spēj samazināt cukura līmeni asinīs un insulīna rezistenci, kā arī var palīdzēt samazināt svaru.

 

Ir četru veidu rezistentā ciete:

  • pirmā atrodas graudaugos, sēklās un pākšaugos. Tā nav sagremojama, jo to aptver auga šķiedrainās šūnu sieniņas;
  • otrā ir sastopama cieti saturošos produktos: zaļos kartupeļos, negatavos banānos;
  • trešā ir “suši ciete”, kas veidojas rīsos (arī kartupeļos) tos vārot un tad atdzesējot. Atdzesēšana ļauj daļai cietes pārvērsties par rezistento cieti.
  • ceturtais cietes veids ir cilvēka mākslīgi radīts, izmantojot ķīmiskus procesus.

Ja organisms labi spēj tikt galā ar kartupeļu lietošanu uzturā, kartupeļu ciete var būt labs veids, kā pabarot zarnu mikrofloru ar rezistento cieti. Tāpat iedarbojas arī banānu un plantānu milti. Tomēr atceries, ka cietei ir jābūt bioloģiskas izcelsmes, un uzturā vienmēr to jāsāk lietot lēni (sākot ar ⅓ tējkarotes dienā)!

 

Taču ne katra cilvēka organisms spēj pārstrādāt rezistento cieti. Tiem, kuri sirgst ar tievo zarnu disbakteriozi un vēdera pūšanos, rezistentās cietes lietošana nepatīkamos simptomus un diskomfortu var pastiprināt. Arī cilvēkiem, ar izteiktām cukura līmeņa svārstībām, būtu ieteicams izvairīties no baltajiem rīsiem. Tāpat atteikties no tiem vajadzētu celiakijas un glutēna sensitivitātes gadījumos. Šajās situācijās ieteicams vērties pie speciālista, lai noskaidrotu, vai cietes lietošana uzturā būs labvēlīga.

 

Autors: Ance Anna Šternberga

Iemīlies rūpes par sevi! Iemīlies sevī!



Komentāru nav

Pievienot komentāru


Lūdzu autorizējieties, lai varētu pievienot komentāru:

DR FB